Sushruta Samhita

Progress:58.1%

तत्र य इमे गुणा वीर्यसञ्ज्ञकाः शीतोष्णस्निग्धरूक्षमृदुतीक्ष्णपिच्छिलविशदास्तेषां तीक्ष्णोष्णावाग्नेयौ, शीतपिच्छिलावम्बुगुणभूयिष्ठौ , पृथिव्यम्बुगुणभूयिष्ठः स्नेहः, तोयाकाशगुणभूयिष्ठं मृदुत्वं, वायुगुणभूयिष्ठं रौक्ष्यं, क्षितिसमीरणगुणभूयिष्ठं वैशद्यं; विपाकावुक्तगुणौ | तत्र, उष्णस्निग्धौ वातघ्नौ, शीतमृदुपिच्छिलाः पित्तघ्नाः, तीक्ष्णरूक्षविशदाः श्लेष्मघ्नाः गुरुपाको वातपित्तघ्नः, लघुपाकः श्लेष्मघ्नः | तेषां मृदुशीतोष्णाः स्पर्शग्राह्याः, पिच्छिलविशदौ चक्षुःस्पर्शाभ्यां, स्निग्धरूक्षौ चक्षुषा, तीक्ष्णो मुखे दुःखोत्पादनात् | गुरुपाकः सृष्टविण्मूत्रतया कफोत्क्लेशेन च, लघुर्बद्धविण्मूत्रतया मारुतकोपेन च | तत्र तुल्यगुणेषु भूतेषु रसवैशेष्यमुपलक्षयेत् | तद्यथा- मधुरो गुरुश्च पार्थिवः, मधुरः स्निग्धश्चाप्य इति ||११||

sanskrit

Among these, the qualities classified as potency (Vīrya) are as follows: Hot and oily are pungent qualities, Cold and slimy are endowed with water qualities, Earthy qualities are associated with heaviness, Lightness is associated with space and air qualities, Roughness is associated with air qualities, Smoothness is associated with space qualities. Of these: Hot and oily substances pacify vāta, Cold, smooth, and slimy substances pacify pitta, Pungent, rough, and clear substances pacify kapha, Heavy digestion pacifies vāta and pitta, Light digestion pacifies kapha. Qualities like softness, coldness, and smoothness are perceptible by touch, Sliminess and clarity are perceptible by vision and touch, Oiness and roughness are perceptible by vision, Pungency causes discomfort in the mouth. Heavy digestion is associated with excessive mucus and urinary issues, Light digestion is associated with vāta disturbances and urinary issues. Among substances with similar qualities, the taste variations should be noted. For example, a sweet and heavy substance is predominantly earthy, and a sweet and oily substance also falls into the same category.

english translation

hindi translation

tatra ya ime guNA vIryasaJjJakAH zItoSNasnigdharUkSamRdutIkSNapicchilavizadAsteSAM tIkSNoSNAvAgneyau, zItapicchilAvambuguNabhUyiSThau , pRthivyambuguNabhUyiSThaH snehaH, toyAkAzaguNabhUyiSThaM mRdutvaM, vAyuguNabhUyiSThaM raukSyaM, kSitisamIraNaguNabhUyiSThaM vaizadyaM; vipAkAvuktaguNau | tatra, uSNasnigdhau vAtaghnau, zItamRdupicchilAH pittaghnAH, tIkSNarUkSavizadAH zleSmaghnAH gurupAko vAtapittaghnaH, laghupAkaH zleSmaghnaH | teSAM mRduzItoSNAH sparzagrAhyAH, picchilavizadau cakSuHsparzAbhyAM, snigdharUkSau cakSuSA, tIkSNo mukhe duHkhotpAdanAt | gurupAkaH sRSTaviNmUtratayA kaphotklezena ca, laghurbaddhaviNmUtratayA mArutakopena ca | tatra tulyaguNeSu bhUteSu rasavaizeSyamupalakSayet | tadyathA- madhuro guruzca pArthivaH, madhuraH snigdhazcApya iti ||11||

hk transliteration